central img

Mani elki un motivācija

Kā jau zināms, ar vienkāršu trenēšanos vēl nepietiek. Svarīgi ir ne tikai zināt kā sasniegt savus mērķus, bet arī precīzi, ko gribi sasniegt. Kā jau iepriekš biju minējis, ka nav vērts lieki sapņot un censties sasniegt pasaules čempionu, profesionālu kultūristu apmērus, bet var mēģināt tiem līdzināties.

Var censties sasniegt līdzīgas proporcijas, reljefu, ievērot līdzīgu dienas un ēšanas režīmu. Bet ir jāatceras, ka tiem kultūristiem ir nepieciešams vairāk barības vielas un vitamīni nekā mums „ parastajiem mirstīgajiem”. Ja pielietosiet precīzi tādas diētas un treniņu programmas kā kultūristi, kuru bildes ir žurnālos, visdrīzāk jūs pārvērtīsiet savu ķermeni vienā lielā tauku pikā. Jūsu uzdevums ir saglabāt pēc iespējas vairāk enerģiju un pavadīt pēc iespējas kvalitatīvākus treniņus, bet profesionāliem atlētiem slodze var būt lielāka, viņi var tik precīzi neievērot režīmu, jo gandrīz visi viņi lieto steroīdus.

Es personīgi esmu kategoriski pret steroīdiem, tie visi ir kaitīgi, bez izņēmumiem. Kā jau zināms cilvēki atšķirās ne itkai pēc izskata, bet arī pēc miesas būves (Ektomorfs, Mezomorfs, Endomorfs). Tāpēc arī loģiski, ka atlēts, kuram vēlaties līdzināties ir labāk jāizvēlas jūsu ķermeņa tipam atbilstošs. Piemēram, slaidam cilvēkam atbilstu kultūrists Frenks Zeins. Viņš galveno uzsvaru bija licis uz ķermeņa proporcijām nevis maksimāli lielu muskuļu masu.

Tas ir ļoti svarīgi, ja negribat izskatīties pēc neveikla un lēna kultūrista. Šāda veida miesas būve ir vairāk estētiska. Bet cilvēkiem, kam ir Mezomorfais vai Endomorfais ķermeņa tips būtu piemēroti tādi kultūristi kā Nassers El Sonbati, Kriss Kuks vai Doriāns Jats. Tas nepieciešams, lai būtu skaidrāks mērķis un nezaudētu motivāciju trenēties. Savu mērķu vizualizēšana ir ļoti laba lieta. Vēl var savus rezultātus un mērķus pierakstīt savā dienasgrāmatā. Svarīgi ir ne tikai trenēties un apmeklēt sporta zāli fiziski, bet būt tajā visā iekšā arī psiholoģiski un emocionāli. Treniņiem ir jāsagādā emocionāla bauda, prieks, nevis vilšanās un mocības. Tādēļ ir skaidri jāapzinās savs mērķis, jāsastāda sev atbilstoša treniņu programma un tad tik uz priekšu tuvāk mērķim.

Es personīgi, kad trenējos pierakstu savā treniņu dienasgrāmatā savu programmu, vingrinājumus un arī atkārtojumu skaitu cik ir jāizpilda un cik esmu veicis. Tas palīdz labāk regulēt treniņu slodzi un parāda, progresu vai regresu. Domāju, ka neviens cilvēks nevar precīzi atcerēties cik piegājienus un atkārtojumus veica pirms gada vienā vai otrā treniņā. Es pierakstīju arī sava ķermeņa svaru un citus rādītājus – roku, kāju, krūšu kurvja, vidukļa un gurnu apkārtmērus.

Tā laiku pa laikam pamērot apkārtmērus var precīzāk noteikt cik labi veicās treniņos. Vienīgi jāatceras tas, ka mērījumus jāizdara tajā pašā laikā un vēlams ne biežāk, kā reizi mēnesī, jo reizēm gadās tā, ka pirmajās nedēļās nav nekādu manāmu rezultātu, bet pēc 3 – 4 nedēļām pamērot kādu ķermeņa daļu, var secināt,. Ka ir notikusi muskuļu masas palielināšanās. Tas pats attiecās arī uz svēršanos – jāsveras ir tukšā dūšā un vienā laikā, lai varētu noteikt precīzas izmaiņas. Kas attiecas uz maniem elkiem, tad tie viennozīmīgi ir – Frenks Zeins, Džejs katlers un Šons Rejs. Manuprāt, šie ir vieni no labākajiem profesionāļu aprindas kultūristiem, un to pierāda arī viņu sasniegumi.

 

Copyright © 2005 - 2015 Vīriešu veselības institūts. Visas tiesības aizsargātas.

For English Version Click Here & Blog