Tavs iekšējais dialogs

Mūsdienās cilvēki dzīvo tādā tempā, ka viņiem nav laika dzīvot. Visi kaut kur steidzas, nepamanot, ka dzīve paiet un sapņi un mērķi tiek atlikti uz vēlāku laiku. Pamazām izsmeļot sevi, savu dzīves potenciālu, mēs kārpāmies pa dzīvi. Līdz kādu dienu pārkārtojot dokumentus, mēs pamanām, ka rokas kļuvušas vecākas, atopamies, ka milzīgs laiks pagājis, kopš pēdējo reizi sapņojām. Nekas vēl nav piepildijies, bet laiks jau  ir maz.

Laiks ir viens no svarīgākajiem faktoriem dzīvē – ja nebūtu tādu ierobežojumu, nebūtu svarīgi, kad atopies, kad sāc kaut ko darīt – vienmēr būtu iespēja sākt rosīties pēc 10, pēc 30 gadiem. Bet tā nav – dzīve ir īsa, un tāpēc jāsteidz to dzīvot koši, krāšņi, lai tā nav veltīga un vēlāk ir ko atcerēties.

Continue reading “Tavs iekšējais dialogs”