central img

Trīs vīri dušā

Prātā kāda ļoti sirsnīga karikatūra: pa saulītes pielietu pludmali drasē trīs sarunā iegrimuši vīri, kuru vienīgais apģērbs - gurnauti. Pirmajam - līdz ceļiem, otrajam princeses pirkstiņa lielumā, trešajam - tāds, pa vidam. Visi viņi vienlīdz starojoši, bet galvenais - pašapzinīgi; uzreiz redzams, ka veiksminieki.

Izrādās, ka dzīvē šāda situācija sastopama retāk nekā gribētos. Jo parasti staro tikai tas pirmais, kamēr otrais raida apkārt tramīgus skatienus pat tad, ja neko ļaunu nav nodarījis. Vienīgi vidējais jūtas nu tā - vidēji normāli. Jo visu nosaka formula: līdzās lielam mazais jūtas vēl mazāks. Tāpēc ievada vietā - Normunda stāsts. Par to, cik liela nozīme vīrieša labsajūtā ir viņa peņa, falla, mazā draudziņa, pincīša, daikta - kā tikai nesauc dzimumlocekli - izmēram.

Es studēju, strādāju, intensīvi sportoju. Esmu divdesmit gadus vecs, un vairāk nekā divus gadus man ir pastāvīgas attiecības ar kādu meiteni. Seksuālajā dzīvē mums viss ir kārtībā, tomēr eju uz dzimumlocekļa korekcijas, konkrētāk - tā palielināšanas - procedūrām.

Sākās ar to, ka mēs ar draudzeni aizgājām uz vienu erotikas festivālu Skonto hallē, salasījām bukletiņus un sākām mājās tos pētīt. Secinājām, ka seksā iespējams arī vairāk rotaļu, vispusības un brīvības. Lai var izmēģināt visādas pozas un tā.

Taču man jau no pusaudža gadiem bija kompleksi par savu izskatu. Līdz pat 10. klasei biju augumā mazs, tikai 11. klasē sāku strauji stiepties. Bet tas nomāktības sprīdis bija pietiekami ilgs - tu esi paspēts aprunāt, arī pats nez ko sadomājies - ka tevi apspriež un apsmej. Pusaudži ir nežēlīgi - tā ir bijis vienmēr. Vieni "krutie", otri - tie, kurus drīkst "apbižot". Gribas būt vienādiem, tas ir - līdzināties tiem "krutajiem". Ja kaut kas ir citādāk, sākas kompleksi. Es slikti jutos, ļoti.

Apmēram tā: beidzas treniņš, bet es nevaru ieiet dušā. Liekas, it kā kaut kas nebūtu kārtībā - dzimumloceklis par mazu, pats pat sīku. Bieži nemaz tā nav, ka tevi apskata, bet tas ir galvā. Kā magnēts, kas pievelk visu, kas liekas uz to virzīts. Nevainīgi vai riebīgi joki, bet, ja pats tā jūties, viss aizķeras. Nāk visādas glupības galvā, visu laiku iekšā grauž - tev kaut kas nav kārtībā.

Es tomēr satiku meiteni, kura it kā visu izkliedēja. Tomēr acīmredzot apakšā kaut kas vēl sēdēja. Kā ieraudzīju tos bukletus, tā vecā doma klāt- man nav kā vajag, vai nepamēģināt dabūt lielāku! (Citiem ar maniem parametriem tas varbūt pat prātā nenāktu). Meitene teica ka es viņai patīku tāds, kāds esmu, bet, ja gribu, lai rīkojos.

Aizgāju uz konsultāciju. Pastāstīju par sevi. Mani izprašņāja - par bērnības izjūtām, kā bijis ar masturbāciju un tādā garā. Es jau nezināju, cik spēcīgi šādi pārdzīvojumi ietekmē - uz visu dzīvi. Divdesmit gados pirmo reizi dzirdēju, ka masturbācijai plusu ir vairāk nekā mīnusu. Iepazīt savu ķermeni ir dabiski, bet sajūta, ka slepus dari ko sliktu, nevienam nenāk par labu.

Tagad ir tā - eju uz procedūrām, jo man mājās nav apstākļu, lai vismaz divas reizes nedēļā stundu varētu būt vienatnē ar sevi. Tas nav nekas patīkams - tu tomēr ielaid savā intīmajā dzīvē vēl kādu cilvēku; tur jāpārkāpj sev pāri. Taču mērījumi rāda - efekts ir. Un, jūtot progresu, saproti: tu virzies uz mērķi, morālais gandarījums pamazām dzēš aplamos ierakstus zemapziņā Jo par to esmu pārliecināts: lielākajai daļai nelaimju centrs ir smadzenēs, nevis kur citur.

Vienā no Normunda pieminētajiem bukletiņiem lasāms: "Jebkurš var palielināt sava dzimumlocekļa izmērus, novērst izliekumu un palielināt dzimumlocekļa galviņu".

Selga Amata - žurnāls "Ieva" 02.02.-08.02.2002.

 

Copyright © 2005 - 2015 Vīriešu veselības institūts. Visas tiesības aizsargātas.

For English Version Click Here & Blog