central img

(ne)Normāla seksualitāte

Rakstu jums tāpēc, ka man vajag kādam to izstāstīt. Nezinu, vai man tas ko līdzēs, jo, lai gan kopš notikušā pagājuši jau pāris mēneši, sāp tā, it kā tas būtu noticis tikai vakar. Ar prātu saprotu – neviens jau nav vainīgs, nekas TĀĀĀDS arī nav noticis. Vai viņš man meloja, izlikās, tēloja, krāpa mani... jā un nē. Atrodu daudz un dažāds skarbus vārdus, kurus, asaras spilvenā birdinādama, varētu viņam veltīt. Zināmu mierinājumu sniedza tikai tas, ka par to, kas starp mums notika, patiesībā sakot – nenotika, zināja tikai mana labākā draudzene un dienasgrāmata. Un tagad uzzināsi arī tu, LABIŅ.

Ar Ati un Māri (vārdi mainīti) iepazinos skolas Ziemassvētku sarīkojumā. Atis uzreiz piesaistīja manu uzmanību – viņš bija gara auguma, stilīgi ģērbies, atšķirībā no daudziem mūsu skolas puišiem viņš nebija iereibis un neaizskāra (ne vārdiem, ne darbiem) garāmejošās meitenes. It kā nejauši nostājos viņam blakus un mēģināju uzsākt sarunu. Lai arī no sākuma man diez kā neveicās, pamazām man izdevās atkausēt viņa atturību, jo viņam, tāpat kā man, patika lasīt, patika labs kino, mūzika. Uzzināju, ka Atis un Māris ir pirmā kursa studenti kādā no Rīgas augstskolām. Tas mani saistīja vēl vairāk, jo arī pati pēc skolas beigšanas biju domājusi tur stāties. Nevarēju vien beigt runāt, jo izrādījās, ka mūs saista vienas un tās pašas lietas. Kad, sarīkojumam beidzoties, abi puiši pavadīja mani mājās, mēs apmainījāmies ar tālruņa numuriem un solījāmies piezvanīt viens otram. Kad saņēmos un tiešām piezvanīju viņam, Atis nebija par manu zvanu īpaši pārsteigts, lai gan slepenībā biju cerējusi, ka viņš izrādīs lielāku sajūsmu. Tomēr sarunājām randiņu, kam sekoja gājiens uz kino, pēc tam vēl viens, pasēdēšana kafejnīcā utt. Pļāpājām par šo un to, būdami ar Ati kopā, jutos tik brīvi, it kā mēs būtu pazīstami visu mūžu. Reizēm mums pievienojās arī Māris. Sākumā mani tas īpaši netraucēja – Māris bija patīkams džeks, daudz lasījis, aizrāvās ar datoriem. Laikam ejot un manām jūtām pret Ati pieaugot, radās vēlēšanās pabūt ar viņu divatā, izjust viņa maigos pieskārienus, glāstus. Neatraidīju arī domu par ko vairāk.

Taču, lai gan Atis izturējās pret mani sirsnīgi, jutu, ka patīku viņam, neko vairāk par nejaušiem pieskārieniem viņš pret mani neatļāvās. Kad Atis uzaicināja mani piedalīties laivu braucienā, ļoti nopriecājos. Iztēlojos, kā mēs braucam vienā laivā, plecu pie pleca sēžam pie ugunskura, pēc tam mēs abi vienā teltī... Viss jau it kā bija... gandrīz... Atis iesēdināja mani vienā laivā ar kursabiedreni – pieredzējušu laivotāju, pie ugunskura viņš gan sēdēja cieši man blakus, bet teltī, kuru es biju iekārojusi mums abiem, es viņu nejauši pārsteidzu kopā ar... Māri. Nepārprotamā situācijā.

Neatceros, kā nokļuvu mājās, nevarēju aprakstīt izjūtas, kas mani smacēja. Vilšanās, sāpes, kauns, pazemojums, dusmas. Tagad kad pagājis laiks un pirmais dusmu un sāpju vilnis noplacis, palicis jautājums, kāpēc VIŅŠ man to nepateica? Kāpēc spēlējās ar manām jūtām? Kāpēc? LAILA

Lailas vēstule izraisīja virkni pārdomu, kurās dalīties lūdzām arī speciālistu. Savu palīdzību mums neliedza AIDS portāla vadītājs Dr.Artūrs.

Viens no diskutablākajiem un tai pašā laikā arī strīdīgākajām tematiem, runājot par cilvēka seksualitāti, ir saistīta ar tā saucamo netradicionālo seksuālo orientāciju – homoseksuālismu un biseksuālismu. Sabiedrības, baznīcas, mediķu attieksme un nostāja šajā jautājumā nav vienāda un brīžiem pat radikāli atšķirīga.

Tradicionāli

Ir termins – seksuālā orientācija, kas apzīmē cilvēka seksuālās vēlmes un no tā izrietošo darbību attiecībā uz seksuālo partnera izvēli. Vadoties no tā, tiek izdalīta heteroseksuālā orientācija – cilvēka seksuālās fantāzijas, vēlmes un darbība vērsta uz pretējā dzimuma pārstāvi, piemēram, sievietei patīk vīrietis, viņas seksuālās fantāzijas un darbības pamatā ir vīrietis, vai arī otrādi – vīriešiem patīk sievietes, un šī seksuālā orientācija tiek traktēta kā tradicionāla, jo lielākai pusei cilvēku ir šāda seksuālā orientācija.

Ne/tradicionāli?

Pretējais variants - homoseksuālisms, kad seksuālās vēlmes, fantāzijas un arī darbība tiek vērsta uz sava dzimuma pārstāvi – vīrietim seksuāli interesē vīrieši, bet sievietēm savukārt sievietes. Tautā to sauc par netradicionālu seksuālo orientāciju, un šādus cilvēkus mēdz saukt dažādi: geji, lesbietes, “zilie” utt. Cilvēku populācijā (starp visiem uz planētas dzīvojošajiem cilvēkiem) tādu ir apmēram 10 procentu.

Starp šīm cilvēku grupām ir arī cilvēki, kuriem seksuālā ziņā interesē kā pretējais, tā arī savs dzimums, un šādi cilvēki tiek saukti par biseksuāļiem. Lai cik dīvaini un neticami tas nebūtu, šādu cilvēku ir daudz - īpaši pusaudžu un jauniešu vidū. Daži pētījumi, pat pierāda, ka ar šādas seksuālās intereses ir lielākai daļai cilvēku, bet “tīru” hetoroseksuāļu vai homoseksuāļu – maz!

Kāpēc tā?

Sabiedrībā vislielākās pretrunas valda jautājumā par homoseksuālismu un biseksuālismu, tāpēc arī mēģināsim šajā jautājumā nedaudz iedziļināties. Jebkuram cilvēkam pēc pubertātes sasniegšanas rodas seksuālas intereses, fantāzijas un ar laiku arī seksuāla rakstura darbības - tās var būt kā pret pretējo, tā arī pret sava dzimuma pārstāvi vai abiem dzimumiem.

Pubertātes vecumā rodas dažādas seksuālas fantāzijas, kuru laikā tiek izjusts uzbudinājums un arī daļā gadījumu panākts seksuālais apmierinājums. Šīs fantāzijas var būt saistītas gan ar pretējo, gan arī ar savu dzimumu.

Pubertātes periods ir dzīves periods, kad tiek apzinātas seksuālās vēlmes – tai skaitā arī partnera dzimuma izvēle. Līdz ar to šajā vecumā daļā gadījumu var rasties arī homoseksuāla rakstura fantāzijas. Saskaņa ar dažādām teorijām, cilvēki lielākā vai mazākā mērā ir biseksuāli – vismaz savās seksuālajās fantāzijās. Seksuālās orientācijas stabilizācija veidojas ap 21 gadu vecumu. Līdz šim vecumam, kā piebilst izcilais krievu seksologs Sergejs Kons, notiek intensīvs meklēšanas process. Līdz ar to arī daļai jauniešu mēdz būt arī homoseksuāla rakstura kontakti, kas nebūt nenozīmē, ka šis jaunietis ir ar homoseksuālu orientāciju. Drīzāk tas vērtējams kā eksperiments un savas seksualitātes apzināšana.

Ko domā Latvijas jaunieši

Pirms kāda gada eksperimenta nolūkos pats mēģināju izzināt jauniešu nostāju šajā jautājumā, šim nolūkam izmantoju vidēji populāru Latvijas čata istabu, kur centos ar jauniešiem atklāti parunāt par šo tematu.

Pārsteidzošā veidā izrādījās, ka vairāk nekā puse sarunu biedru atzinās, ka izjūt lielāku vai mazāku seksuālu interesi par savu dzimumu. Šī interese svārstījās no dažām erotiskām fantāzijām, kuru laikā viņi bija guvuši lielāku vai mazāku seksuālo uzbudinājumu, līdz pat seksuālajiem kontaktiem.

Mīti un realitāte

Dažādu faktoru ietekmē – sabiedrības normas, audzināšana ģimenē, baznīcas utt – ietekmē veidojas un stabilizējas cilvēka seksuālā orientācija. Kaut gan ir arī daži pētījumi, kas liecina, ka seksuālā orientācija veidojas, cilvēkam vēl atrodoties augļa stadijā, ka par cilvēka homoseksuālo orientāciju atbild konkrēta hromosoma utt. Ņemot vērā daudzo un dažādo pētījumu rezultātus, grūti būtu teikt un varbūt pat savā ziņā neloģiski apgalvot, ka homoseksuālisms ir slimība.

Runājot par normu, tās mēdz būt dažādas. Tie ir statistiskie vidējie lielumi, sabiedrības, reliģijas radītas (dažreiz pat uzspiestas) normas. Piemēram, veģetārieši. Pēc statistiskas datiem, veģetāriešu procentuāli ir mazāk nekā gaļēdāju. Vai tāpēc veģetārisms būt nenormāla parādība?

Runājot par reliģijas uzspiestajām normām, diemžēl katoļu baznīca neatdzīst arī prezervatīvu lietošanu...

 

Copyright © 2005 - 2015 Vīriešu veselības institūts. Visas tiesības aizsargātas.

For English Version Click Here & Blog