central img

Svarīgās bailes & Tieksme izrādīties

Ekshibicionista motivācija ir sarežģīta un pretrunīga: attieksmē pret sievieti, partnerattiecībām un komunikāciju. Ekshibicionists cenšas panākt sievietes bailes - ne tik lielā mērā, lai viņa bēgtu, bet lai bailes robežotos ar izbrīnu, liekot turpināt novērot ekshibicionisma aktu. Jo spēcīgāk sieviete izrāda ar izbīli saistīto ieinteresētību un ziņkārību, jo spēcīgāku baudu gūst ekshibicionists. Viņa slēpta vēlēšanās ir izsaukt sievietē seksuālo uzbudinājumu un pārdzīvojumu, kuru viņa vēl ilgi atcerēsies. Daži ekshibicionisti cer, ka sieviete izjutīs tik spēcīgu seksuālo vēlmi, ka nepretosies kopīgi to apmierināt. Tādā veidā ekshibicionists vervē seksuālo partneri. Tas izdodas ļoti reti, jo sieviete, sastopoties ar ekshibicionistu, ir pārņemta ar citām domām un problēmām; viņa nav gatava tūlītējām seksuālām attiecībām. Arī baidās no iespējamās vīrieša agresijas. Attiecībā uz baiļu nozīmi domas dalās. Ir uzskats, ka sievietes bailes, šausmas un bēgšana ir ekshibicionista viskarstākā vēlēšanās, kas ļauj daudz spēcīgāk izjust savas priekšrocības un spēku. Iespējams, tas saistīts ar arhaisko priekšstatu, ka atkailinātu dzimumorgānu demonstrācija atbaida ļaunos garus.

Cits uzskats - ekshibicionistiskajā aktā sievietes bailes nesaistās ar pašu fallu, bet reālas agresijas iespējamību. Bez “patiesajiem” ekshibicionistiem, kuriem šis akts ir spēka un varas demonstrācija, sastopami arī tādi, kurus neapmierina tikai simboliska agresivitāte. Tā pāriet reālā darbībā – uzbrukt, panākt ķermenisku kontaktu. Šos ekshibicionistus var pieskaitīt izvarotājiem, kuri vardarbības aktu iesāk ar ekshibicionisma aktu. Iekšējas problēmas un iespēja tikt sodītam reti attur cilvēku no ekshibicionisma.

Gluži pretēji – iespējams, tieši briesmas un ar tām saistītās bailes ir stimuls darbību veikšanai. Ekshibicionists var vairākkārt izmantot vienu un to pašu vietu – ielas stūri, parku, autostāvvietu u.c..

Raksturiņš...

Vairumā gadījumu ekshibicionisti ir kautrīgi, mazaktīvi. Viņiem ir nepilnvērtības izjūta, grūtības veidot kontaktus. Tipisks ekshibicionists ir precējies, ar diezgan augstu intelekta līmeni, parasti nodrošināts ar labu darbu, ikdienā neizrāda nopietnas emocionālas problēmas. Ekshibicionistam nav raksturīga bezkaunība, gluži pretēji – starp ekshibicionistiem sastopami bērnišķīgi ļaudis ar apspiestām un neizpaustām dusmām. Viņi nespēj nodibināt attiecības ar sievieti, jo kaunas savas seksuālās tieksmes. Ja sieviete pati piedāvā stāties ar viņu intīmās attiecībās, viņam var rasties bailes, vēlme bēgt, impotence.

Nu bet sievietes - pēc tam

Uzskata, ka seksuālās perversijas biežāk ir sastopamas vīriešiem. Zināmie gadījumi liecina par attiecību 2:1. Sievietēm raksturīga tendence atkailināt ne tikai dzimumorgānus, bet arī krūtis. Par šo parādību zinātnieki šaubās – tā jāuzskata par ekshibicionismu vai nē. Par sieviešu ekshibicionismu šajā jomā ir grūti runāt, jo trūkst pētījumu. Daži autori, lai arī atzīst, ka sievietēm piemīt ekshibicionisms, uzskata, ka viņām tas izpaužas citā veidā. Viņas reti demonstrē dzimumorgānus, bet ir sievietes, kuru profesija nodrošina šīs vajadzības apmierināšanu – piemēram, striptīzdejotājas. Profesionālas striptīziztes bieži demonstrē ne tikai artistisku dejotprasmi - atsevišķas dejotājas pat sasniedz orgasmu... Sabiedrība zināmā mērā atbalsta sieviešu ekshibicionismu, ja par tādu vispār var runāt - viņas drīkst valkāt ļoti īsus svārciņus vai caurspīdīgas blūzītes, un neviens pat neiedomājas to nosaukt par perversiju. Tas ir vairāk vai mazāk pieņemami. Ja sievietēm piemīt ekshibicionisms, tad viņām ir lielākas iespējas sociāli pieņemami izpaust savas vēlmes salīdzinājumā ar vīriešiem, jo mūsu sabiedrībā sievietēm ļauts vairāk izrādīt savu ķermeni.

Visas raksta sadaļas
 

Copyright © 2005 - 2015 Vīriešu veselības institūts. Visas tiesības aizsargātas.

For English Version Click Here & Blog